Suga FAO kods: WHB

Micromesistius poutassou

Lapas saturs

Komerciālie nosaukumi
Ražošanas metodes un zvejas rīki
ES kvalitātes shēmas un uzturvērtības
Saglabāšanas Pasākumi
Tirdzniecības standarti
Sugu izplatība un biotops
Sugas apraksts
Kombinēto Nomenklatūru

Komerciālie nosaukumi

Valsts	Komerciālie nosaukumi	Nosaukumi, kurus pieņemts vai atļauts lietot vietējā vai reģionālā mērogā
Austrija	de Blauer Wittling	–
Beļģija	fr Merlan bleu nl Blauwe wijting	–
Bulgārija	bg Путасу	–
Čehija	cs Modrý witling cs Treska modravá	–
Dānija	da Blåhvilling da sortmund	–
Francija	fr merlan bleu fr merlan bleu du nord	–
Grieķija	el Προσφυγάκι	–
Horvātija	hr ugotica pučinka	–
Igaunija	et Põhjaputassuu	–
Īrija	en Blue whiting en Poutassou ga Faoitín gorm	–
Itālija	it Melù it potassolo	–
Kipra	el προσφυγάκι	–
Latvija	lv Putasu lv Putasu [Gadus poutassou sinonīms Micromesistius poutassou]	–
Lietuva	lt šiaurinis žydrasis merlangas	–
Luksemburga	de Blauer Wittling fr merlan bleu fr merlan bleu du nord	–
Malta	en Blue whiting en Poutassou it Melù mt Marlozz mt Stokkafixx	–
Nīderlande	nl Blauwe wijting	–
Polija	pl Błękitek pl Błękitek [Gadus poutassou sinonīms Micromesistius poutassou]	–
Portugāle	pt Verdinho pt Pichelim	–
Rumānija	ro Putasu	–
Slovākija	sk treska belasá	–
Slovēnija	sl sinji mol	–
Somija	fi mustakitaturska sv blåvitling	–
Spānija	es Bacaladilla	Astūrija: Abril Astūrija: Bacalada Baleāru Salas: Mare de lluç Baleāru Salas: Maire Kantabrija: Lirio Katalonija: Maire Valensijas apgabals: Maire Galisija: Lirio Basku Zeme: Perlita Basku Zeme: Lirio
Ungārija	hu puha tőkehal hu puha tőkehal [Gadus poutassou sinonīms Micromesistius poutassou]	–
Vācija	de Blauer Wittling	–
Zviedrija	sv Blåvitling	–

Galvenās ražošanas metodes

Nozvejots

Galvenie zvejas rīki

Avots: Froese, R. and D. Pauly. Editors. FishBase. Micromesistius poutassou (Risso, 1827)

Uztura vērtības

	Uzturvērtība uz porciju (100g)
Enerģētiskā vērtība	90.0 kcal
Kopējie tauki	1.31 g
Piesātinātie tauki	0.247 g
Ogļhidrāti	0.0 g
Cukuri	0.0 g
Olbaltumvielas	18.31 g
Sāls	180.0 mg

Avots: USDA - FoodData Central

Kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) jeb zvejas iespējas ir nozvejas ierobežojumi, kas izteikti tonnās vai skaitļos un ir noteikti lielākajai daļai komerciālo zivju sugu krājumu. Zivsaimniecības ministru Padome reizi gadā nosaka kopējo pieļaujamo nozveju lielākajai daļai zivju resursu (reizi divos gados dziļjūras zivju resursiem).KPN sadala starp ES valstīm, piešķirot valstu kvotas. Tās sadala, piemērojot dažādām valstīm un dažādiem zivju krājumiem atšķirīgus koeficientus, kas atbilst konkrētajai kvotai. Plašāka informācija: Kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas

Krājumu (2021)

WHB/1X14

Micromesistius poutassou

Zvejas vietas

27.8.d Biskajas līča piekraste (VIII d rajons) Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi
27.8.e Biskajas līča rietumu daļa (VIII e rajons) Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi
27.1 Barenca jūra (I apakšapgabals) Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi
27.7 Īrijas jūra, Īrijas rietumdaļa, Porkupīnas sēklis, Lamanša austrumdaļa un Lamanša rietumdaļa, Bristoles līcis, Ķeltu jūras ziemeļu un dienvidu daļa, Īrijas dienvidrietumi - austrumi un rietumi (VII apakšapgabals) Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi
27.5 Islandes un Farēru salu zvejas zona (V apakšapgabals) Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi
27.8.a Biskajas līča ziemeļu daļa (VIII a rajons) Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi
27.8.b Biskajas līča centrālā daļa (VIII b rajons) Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi
27.14 Grenlandes austrumu daļa (XIV apakšapgabals) Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi
27.4 Ziemeļu jūra (IV apakšapgabals) Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi
27.3 Skageraka, Kategata, Ēresunda jūras šaurumi, jūras daļa starp Belta jūras šaurumiem un Baltijas jūra; Ēresunda un Belta jūras šaurumi kopā pazīstami arī kā pārejas zona (III apakšapgabals) Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi
27.6 Rokolas sala, Skotijas ziemeļrietumu krasts un Ziemeļīrija, ko pazīst arī kā uz Rietumiem no Skotijas (VI apakšapgabals) Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi
27.2 Norvēģu jūra, Špicbergena un Lāču sala (II apakšapgabals) Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi
27.12 Azoru salu ziemeļu daļa (XII apakšapgabals) Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi

KPN

Nepiemēro

Savienība

239927.0 t

38726.0 t

45680.0 t

35373.0 t

55700.0 t

31789.0 t

11300.0 t

3598.0 t

17761.0 t

Krājumu (2021)

WHB/24-N.

Micromesistius poutassou

Zvejas vietas

27.2 Norvēģu jūra, Špicbergena un Lāču sala (II apakšapgabals) Norvēģijas ūdeņi
27.4 Ziemeļu jūra (IV apakšapgabals) Norvēģijas ūdeņi

KPN

Nepiemēro

Savienība

0.0 t

Krājumu (2021)

WHB/2A4AXF

Micromesistius poutassou

Zvejas vietas

Fēru salu ūdeņi

KPN

Nepiemēro

Savienība

0.0 t

Krājumu (2021)

WHB/8C3411

Micromesistius poutassou

Zvejas vietas

27.10 Azoru sēkļizvejas zona (X apakšapgabals)
34.1.1 Marokas piekrastes rajons Savienības ūdeņi
27.9 Portugāles ūdeņi (IX apakšapgabals)
27.8.c Biskajas līča dienvidu daļa (VIII c rajons)

KPN

Nepiemēro

Savienība

35805.0 t

Īpašs nosacījums: no ES kvotām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: 141648

7161.0 t

28644.0 t

Īpašas prasības, kurām ir jāatbilst ES piedāvātajiem zivsaimniecības produktiem. Pie tām pieder svaiguma un izmēra kategorijas.

Svaiguma kategorijas

	A	B	Ekstra
Acis	Uz āru izliektas un viegli iešļukušas; tumša zīlīte; viegli lāsmojoša radzene	Plakanas; izplūdusi zīlīte; asinis sūcas ap aci	Uz āru izliektas izspiedušās; melna, spilgta zīlīte; caurspīdīgs “plakstiņš”
Žaunas	Mazāk spilgta krāsa. Malās bālākas. Caurspīdīgas gļotas	Duļķainas, biezas, bezkrāsainas gļotas	Vienmērīgi tumši sarkanas līdz purpura krāsai. Nekādu gļotu
Žaunu smarža	Nav jūras zāļu smaržas. Neitrāla smarža	Viegla sēra smarža; tauku smaka, sastāvējušamies bekona smaka vai puvušu augļu smaka	Svaigu jūras zāļu; asa; joda smarža
Žaunu pārsegi	Sudrabaini, viegli sarkani vai brūni	Brūnganas asinis lielā daudzumā sūcas no asinsvadiem	Sudrabaini
Gaļas konsistence	Diezgan tvirta, cieta	Mazliet mīksta	Ļoti stingra, tvirta
Gļotādas	Viegli duļķainas	Pienainas	Ūdeni saturošas, caurspīdīgas
Āda	Mirdzuma un spožuma zudums; nespodrākas krāsas; mazāka atšķirība starp muguras un ventrālās virsm	Nespodras, blāvas krāsas; ja zivi pagriež, āda ir netīri eļļaina	Spilgta pigmentācija; spilgtas mirdzošas krāsas; skaidri nodalītas muguras un centrālās virsmas

Izmēra kategorijas

Lielums	Zivju skaits vienā kg
1	≤ 7.0
2	≥ 8.0 \| ≤ 14.0
3	≥ 15.0 \| ≤ 25.0
4	≥ 26.0 \| ≤ 30.0

Biotops

Sāļūdens

FAO Galveno Zvejas Apgabalos

Avots: Froese, R. and D. Pauly. Editors. FishBase. Micromesistius poutassou (Risso, 1827)

Izplatības kartes

Avots: Aquamaps - Computer Generated Native Distribution Map for Micromesistius poutassou

Avots: FAO - FAO aquatic species distribution map of Micromesistius poutassou

Zinātniskais nosaukums

Micromesistius poutassou

Autors

(Risso, 1827)

Rangs

Suga

FAO kods

WHB

Morfoloģiskais apraksts

angļuDorsal fins widely spaced, interspace between second and third fins longer than base length of first dorsal fin. Lateral line continuous over whole body. Color is blue-gray dorsally, grading to white ventrally. Sometimes with a small black blotch at the base of the pectoral fin.

Skats Translation

Tulkots no angļu valodas, BING Šim tulkojumam ir tikai rekomendējošs raksturs: avotteksta ierobežotās kvalitātes dēļ morfoloģiskie apraksti ir pieejami tikai angļu valodā sistēmas BETA versijā. Informācija vairākās valodās būs pieejama turpmākajos paziņojumos.

latviešuMuguras spuras plaši izvietoti, interspace starp otro un trešo spuras ilgāk nekā bāzes garums pirmo muguras spuras. Sānu līniju nepārtraukti pa visu ķermeni. Krāsa ir zili pelēka dorsally, ventrally šķirošanas baltā krāsā. Dažreiz ar nelielu melns traips pamatnē krūšu spuras.

Taksonomiskā klasifikācija

KlaseActinopterygii
- KārtaGadiformes
  - DzimtaGadidae
    - ĢintsMicromesistius
      - SugaMicromesistius poutassou

Sinonīmi

Gadus poutassou (Risso, 1827)
Merlangus pertusis Cocco, 1829
Merlangus albus Yarrell, 1841
Gadus potassoa (Risso, 1827)
Merlangus vernalis Risso, 1827
Boreogadus poutassou (Risso, 1827)
Micromessistius poutassou (Risso, 1827)
Gadus melanostomus Nilsson, 1855
Merlangus poutassou Risso, 1827
Merlangus communis Costa, 1844
Merlangus pertusus Cocco, 1829

Avots: Froese, R. and D. Pauly. Editors. FishBase. Micromesistius poutassou (Risso, 1827)

Ik gadu pārskatīta preču klasifikācijas shēma, kas tiek lietota ES muitas nodevām un ārējās tirdzniecības statistikai. Shēma balstās uz vienotas sistēmas nomenklatūru, ko tālāk paplašina Kopienas apakšnodaļas. Katru apakšnodaļu apzīmē ar astoņu ciparu kodu. Plašāka informācija: Kombinēto Nomenklatūru

03 — 3. NODAĻA - ZIVIS UN VĒŽVEIDĪGIE, MĪKSTMIEŠI UN CITI ŪDENS BEZMUGURKAULNIEKI
- 0302 — Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304
  - Bregmacerotidae, Euclichthyidae, Gadidae, Macrouridae, Melanonidae, Merlucciidae, Moridae un Muraenolepididae dzimtu zivis, izņemot to aknas, ikrus un pieņus
    - 0302 56 00 — putasu (Micromesistius poutassou, Micromesistius australis)
- 0303 — Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304
  - Bregmacerotidae, Euclichthyidae, Gadidae, Macrouridae, Melanonidae, Merlucciidae, Moridae un Muraenolepididae dzimtu zivis, izņemot to aknas, ikrus un pieņus
    - 0303 68 — putasu (Micromesistius poutassou, Micromesistius australis)
      - 0303 68 10 — putasu (Micromesistius jeb Gadus poutassou)
- 0304 — Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums (malts vai nemalts)
  - svaigas vai atdzesētas citādu zivju filejas
    - 0304 44 — Bregmacerotidae, Euclichthyidae, Gadidae, Macrouridae, Melanonidae, Merlucciidae, Moridae un Muraenolepididae dzimtu zivju
      - 0304 44 90 — citāda
  - citādas, svaigas vai atdzesētas
    - 0304 53 00 — Bregmacerotidae, Euclichthyidae, Gadidae, Macrouridae, Melanonidae, Merlucciidae, Moridae un Muraenolepididae dzimtu zivju
  - saldētas Bregmacerotidae, Euclichthyidae, Gadidae, Macrouridae, Melanonidae, Merlucciidae, Moridae un Muraenolepididae dzimtu zivju filejas
    - 0304 79 — citāda
      - 0304 79 90 — citāda
  - citāda, saldēta
    - 0304 95 — Bregmacerotidae, Euclichthyidae, Gadidae, Macrouridae, Melanonidae, Merlucciidae, Moridae un Muraenolepididae dzimtu zivis, izņemot Aļaskas saidas (Theragra chalcogramma)
      - 0304 95 10 — Surimi
      - citādi
        0304 95 60 — putasu (Micromesistius jeb Gadus poutassou)
- 0305 — Žāvētas vai sālītas zivis vai zivis sālījumā; kūpinātas zivis, arī termiski apstrādātas pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā
  - žāvēta, sālīta zivju fileja vai zivju fileja sālījumā, bet ne kūpināta
    - 0305 32 — Bregmacerotidae, Euclichthyidae, Gadidae, Macrouridae, Melanonidae, Merlucciidae, Moridae un Muraenolepididae dzimtu zivju
      - 0305 32 90 — citāda

Kopīgot šo lapu

lūdzu, izvēlieties valodu

Micromesistius poutassou

Komerciālie nosaukumi

Galvenās ražošanas metodes

Galvenie zvejas rīki

Āķi un āķu rindas

Zvejas vadi

Žaunu tīkli un līdzīgi tīkli

Uztura vērtības

Kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas

Krājumu (2021)

Krājumu (2021)

Krājumu (2021)

Krājumu (2021)

Svaiguma kategorijas

Izmēra kategorijas

Biotops

FAO Galveno Zvejas Apgabalos

apgabals 21 - Ziemeļrietumu Atlantija

apgabals 27 - Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā

apgabals 34 - Austrumatlantijas centrālā daļa

apgabals 37 - Vidusjūra un Melnā Jūra

Izplatības kartes