Suga FAO kods: BFT

Thunnus thynnus

Lapas saturs

Komerciālie nosaukumi
Ražošanas metodes un zvejas rīki
ES kvalitātes shēmas un uzturvērtības
Saglabāšanas Pasākumi
Tirdzniecības standarti
Sugu izplatība un biotops
Sugas apraksts
Kombinēto Nomenklatūru

Komerciālie nosaukumi

Valsts	Komerciālie nosaukumi	Nosaukumi, kurus pieņemts vai atļauts lietot vietējā vai reģionālā mērogā
Austrija	de Roter Thun de Thunfisch	–
Beļģija	fr Thon fr Thon rouge nl Tonijn nl Blauwvintonijn	–
Bulgārija	bg Тон	–
Čehija	cs Tuňák modroploutvý cs Tuňák obecný	–
Dānija	da Atlantisk tun da tun	–
Francija	fr thon rouge	–
Grieķija	el Τόνος	–
Horvātija	hr plavoperajna tuna	–
Igaunija	et Harilik tuun	–
Īrija	en Northern bluefin tuna en Bluefin tuna ga Tuinnín gorm Atlantach	–
Itālija	it Tonno it tonno rosso	–
Kipra	el ερυθρός τόνος	–
Latvija	lv Zilā tunzivs	–
Lietuva	lt paprastasis tunas	–
Luksemburga	de Roter Thun de Thunfisch fr thon rouge	–
Malta	en Atlantic bluefin tuna it Tonno mt Tonn (bluefin)	–
Nīderlande	nl Blauwvin tonijn	–
Polija	pl Tuńczyk pl tuńczyk błękitnopłetwy	–
Portugāle	pt Atum pt Atum-rabilho pt Rabilo pt Rabil	–
Rumānija	ro Ton roşu	–
Slovākija	sk tuniak modroplutvý	–
Slovēnija	sl tun	–
Somija	fi tonnikala sv tonfisk	–
Spānija	es Atún rojo es Atún de aleta azul	Astūrija: Bonita Astūrija: Zurdo Baleāru Salas: Tonyina Kantabrija: Cimarron Katalonija: Tonyina vermella Katalonija: Tonyina roja Valensijas apgabals: Tonyina Galisija: Atún vermello Basku Zeme: Hegalabur Basku Zeme: Zimarroia
Ungārija	hu nagy tonhal	–
Vācija	de Roter Thun de Thunfisch	–
Zviedrija	sv Tonfisk	–

Galvenās ražošanas metodes

Nozvejots
Audzētas saimniecībā

Galvenie zvejas rīki

Avots: Froese, R. and D. Pauly. Editors. FishBase. Thunnus thynnus (Linnaeus, 1758)

Pieņemtā nomenklatūra

aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)

Spānija

Mojama de Isla Cristina
aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)

Spānija

Mojama de Barbate

Avots: eAmbrosia - the EU geographical indications register (eAmbrosia)

Uztura vērtības

	Uzturvērtība uz porciju (100g)
Enerģētiskā vērtība	144.0 kcal
Kopējie tauki	4.9 g
Piesātinātie tauki	1.257 g
Ogļhidrāti	0.0 g
Cukuri	0.0 g
Olbaltumvielas	23.33 g
Sāls	97.5 mg

Avots: USDA - FoodData Central

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Saskaņā ar 2015. gada 20. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/812 8. pantu, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1379/2013 47. pantu, kur saglabāšanai noteikts minimālais references izmērs, jānosaka arī minimālais tirdzniecības izmērs. Vairāk

Minimālais saglabāšanas references izmērs

≥ 30.0 kg

Zvejas vietas

37.1 Vidusjūras rietumdaļa
37.2 Vidusjūras centrālā daļa
37.3 Vidusjūras austrumdaļa
Atlantijas okeāna austrumu

Minimālais saglabāšanas references izmērs

≥ 115.0 cmKopējais garums (TL)

Zvejas vietas

37.1 Vidusjūras rietumdaļa
37.2 Vidusjūras centrālā daļa
37.3 Vidusjūras austrumdaļa
Atlantijas okeāna austrumu

Kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) jeb zvejas iespējas ir nozvejas ierobežojumi, kas izteikti tonnās vai skaitļos un ir noteikti lielākajai daļai komerciālo zivju sugu krājumu. Zivsaimniecības ministru Padome reizi gadā nosaka kopējo pieļaujamo nozveju lielākajai daļai zivju resursu (reizi divos gados dziļjūras zivju resursiem).KPN sadala starp ES valstīm, piešķirot valstu kvotas. Tās sadala, piemērojot dažādām valstīm un dažādiem zivju krājumiem atšķirīgus koeficientus, kas atbilst konkrētajai kvotai. Plašāka informācija: Kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas

Krājumu (2021)

BFT/AE45WM

Thunnus thynnus

Zvejas vietas

37.2 Vidusjūras centrālā daļa
Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma
37.3 Vidusjūras austrumdaļa
37.1 Vidusjūras rietumdaļa

KPN

36000.0 t

Savienība

19311.6 t

572.97 t

4745.34 t

168.95 t

6012.47 t

6093.28 t

950.3 t

314.03 t

389.32 t

Īpašas prasības, kurām ir jāatbilst ES piedāvātajiem zivsaimniecības produktiem. Pie tām pieder svaiguma un izmēra kategorijas.

Svaiguma kategorijas

	A	B	Ekstra
Acis	Uz āru izliektas un viegli iešļukušas; tumša zīlīte; viegli lāsmojoša radzene	Plakanas; izplūdusi zīlīte; asinis sūcas ap aci	Uz āru izliektas izspiedušās; melna, spilgta zīlīte; caurspīdīgs “plakstiņš”
Žaunas	Mazāk spilgta krāsa. Malās bālākas. Caurspīdīgas gļotas	Duļķainas, biezas, bezkrāsainas gļotas	Vienmērīgi tumši sarkanas līdz purpura krāsai. Nekādu gļotu
Žaunu smarža	Nav jūras zāļu smaržas. Neitrāla smarža	Viegla sēra smarža; tauku smaka, sastāvējušamies bekona smaka vai puvušu augļu smaka	Svaigu jūras zāļu; asa; joda smarža
Žaunu pārsegi	Sudrabaini, viegli sarkani vai brūni	Brūnganas asinis lielā daudzumā sūcas no asinsvadiem	Sudrabaini
Gaļas konsistence	Diezgan tvirta, cieta	Mazliet mīksta	Ļoti stingra, tvirta
Gļotādas	Viegli duļķainas	Pienainas	Ūdeni saturošas, caurspīdīgas
Āda	Mirdzuma un spožuma zudums; nespodrākas krāsas; mazāka atšķirība starp muguras un ventrālās virsm	Nespodras, blāvas krāsas; ja zivi pagriež, āda ir netīri eļļaina	Spilgta pigmentācija; spilgtas mirdzošas krāsas; skaidri nodalītas muguras un centrālās virsmas

Izmēra kategorijas

Lielums	Svars/Vienas zivs
1	≥ 70.0 kg
2	≥ 50.0 \| < 70.0 kg
3	≥ 25.0 \| < 50.0 kg
4	≥ 10.0 \| < 25.0 kg
5	≥ 6.4 \| < 10.0 kg

Uz šo sugu attiecas 1992. gada 9. jūnija Padomes Regula (EEK) Nr. 1536/92, ar ko nosaka kopējus tirdzniecības standartus tunču un pelamīdu konserviem. Vairāk

Biotops

Sāļūdens
Esāļš ūdens

FAO Galveno Zvejas Apgabalos

Avots: Froese, R. and D. Pauly. Editors. FishBase. Thunnus thynnus (Linnaeus, 1758)

Izplatības kartes

Avots: Aquamaps - Computer Generated Native Distribution Map for Thunnus thynnus

Avots: FAO - FAO aquatic species distribution map of Thunnus thynnus

Zinātniskais nosaukums

Thunnus thynnus

Autors

(Linnaeus, 1758)

Rangs

Suga

FAO kods

BFT

Morfoloģiskais apraksts

angļuA very large species, deepest near the middle of the first dorsal fin base. The second dorsal fin higher than the first; the pectoral fins are very short, less than 80% of head length. Swim bladder present. Lower sides and belly silvery white with colorless transverse lines alternated with rows of colorless dots. The first dorsal fin is yellow or bluish; the second reddish-brown; the anal fin and finlets dusky yellow and edged with black; the median caudal keel is black in adults. May be confused with several other tunas, these are typically much smaller and easily distinguished by specific patterns of stripes, bands or dots.

Skats Translation

Tulkots no angļu valodas, BING Šim tulkojumam ir tikai rekomendējošs raksturs: avotteksta ierobežotās kvalitātes dēļ morfoloģiskie apraksti ir pieejami tikai angļu valodā sistēmas BETA versijā. Informācija vairākās valodās būs pieejama turpmākajos paziņojumos.

latviešuĻoti liela sugu, dziļākās netālu no pirmās bāzes dorsālā fin vidū. Otrajā dorsālā fin augstāka nekā pirmā; krūšu spuras ir ļoti īss, mazāk nekā 80 % no galvas garuma. Peldpūslim klāt. Zemāks malām un sudrabaini balts vēders ar bezkrāsainu šķērsvirziena līnijām, jāmaina ar bezkrāsainu punktu rindām. Pirmā dorsālā fin ir dzeltens vai zilgana; otrajā sarkanīgi brūna; anal fin un finlets krēslainajām dzeltenā un griezīgs ar melnu krāsu; vidus kaudālā ķīlis ir melns pieaugušajiem. Var tikt sajaukti ar vairākiem tunzivju, tie parasti ir daudz mazāks un viegli atšķirt pēc noteiktiem rakstiem svītras, joslām vai punkti.

Taksonomiskā klasifikācija

KlaseActinopterygii
- KārtaPerciformes
  - DzimtaScombridae
    - ĢintsThunnus
      - SugaThunnus thynnus

Sinonīmi

Albacora thynnus (Linnaeus, 1758)
Orcynus secondidorsalis (Storer, 1853)
Thunnus vulgaris (Cuvier, 1832)
Scomber thynnus Linnaeus, 1758
Thynnus secundodorsalis Storer, 1853
Thynnus secundo-dorsalis Storer, 1853
Thynnus mediterraneus Risso, 1827
Thynnus thynnus (Linnaeus, 1758)
Thunnus thynnus thynnus (Linnaeus, 1758)
Thynnus vulgaris Cuvier, 1832
Orcynus thynnus (Linnaeus, 1758)
Thunnus secundodorsalis (Storer, 1853)
Thynnus linnei Malm, 1877
Thunnus thynus (Linnaeus, 1758)

Avots: Froese, R. and D. Pauly. Editors. FishBase. Thunnus thynnus (Linnaeus, 1758)

Ik gadu pārskatīta preču klasifikācijas shēma, kas tiek lietota ES muitas nodevām un ārējās tirdzniecības statistikai. Shēma balstās uz vienotas sistēmas nomenklatūru, ko tālāk paplašina Kopienas apakšnodaļas. Katru apakšnodaļu apzīmē ar astoņu ciparu kodu. Plašāka informācija: Kombinēto Nomenklatūru

03 — 3. NODAĻA - ZIVIS UN VĒŽVEIDĪGIE, MĪKSTMIEŠI UN CITI ŪDENS BEZMUGURKAULNIEKI
- 0301 — Dzīvas zivis
  - citādas dzīvās zivis
    - 0301 94 — Atlantijas un Klusā okeāna zilās tunzivis (Thunnus thynnus, Thunnus orientalis)
      - 0301 94 10 — Atlantijas okeāna zilās tunzivis (Thunnus thynnus)
- 0302 — Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304
  - tunzivis (Thunnus), svītrainās tunzivis (Euthynnus jeb Katsuwonus pelamis), izņemot to aknas, ikrus un pieņus
    - 0302 33 — svītrainās tunzivis
      - 0302 33 10 — pozīcijas 1604 izstrādājumu rūpnieciskai ražošanai
      - 0302 33 90 — citādas
    - 0302 35 — Atlantijas un Klusā okeāna zilās tunzivis (Thunnus thynnus, Thunnus orientalis)
      - Atlantijas okeāna zilās tunzivis (Thunnus thynnus)
        0302 35 11 — pozīcijas 1604 izstrādājumu rūpnieciskai ražošanai
        0302 35 19 — citādas
- 0303 — Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304
  - tunzivis (Thunnus), svītrainās tunzivis (Euthynnus jeb Katsuwonus pelamis), izņemot to aknas, ikrus un pieņus
    - 0303 43 — svītrainās tunzivis
      - 0303 43 10 — pozīcijas 1604 izstrādājumu rūpnieciskai ražošanai
      - 0303 43 90 — citādas
    - 0303 45 — Atlantijas un Klusā okeāna zilās tunzivis (Thunnus thynnus, Thunnus orientalis)
      - Atlantijas okeāna zilās tunzivis (Thunnus thynnus)
        0303 45 12 — pozīcijas 1604 izstrādājumu rūpnieciskai ražošanai
        0303 45 18 — citādas
- 0304 — Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums (malts vai nemalts)
  - citādu zivju saldētas filejas
    - 0304 87 00 — tunzivju (Thunnus ģints), svītraino tunzivju (Euthynnus jeb Katsuwonus pelamis)
16 — 16. NODAĻA - GAĻAS, ZIVJU UN VĒŽVEIDĪGO, MĪKSTMIEŠU VAI CITU ŪDENS BEZMUGURKAULNIEKU IZSTRĀDĀJUMI
- 1604 — Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs un kaviāra aizstājēji, kas gatavoti no zivju ikriem
  - zivis, nesadalītas vai gabalos, izņemot maltas zivis
    - 1604 14 — tunzivis, svītrainās tunzivis un pelamīdas (Sarda spp.)
      - tunzivis un svītrainās tunzivis
        citādas
        1604 14 41 — augu eļļā
        citādas
        1604 14 46 — filejas, t. s. “pusliemeņi”
        1604 14 48 — citādas
  - 1604 20 — citi gatavi izstrādājumi no zivīm vai zivju konservi
    - citādi
      - 1604 20 70 — no tunzivīm, svītrainajām tunzivīm vai citām mazajām tunzivīm (Euthynnus)

Kopīgot šo lapu

Lielums	Svars/Vienas zivs
1	≥ 70.0 kg
2	≥ 50.0 \| < 70.0 kg
3	≥ 25.0 \| < 50.0 kg
4	≥ 10.0 \| < 25.0 kg
5	≥ 6.4 \| < 10.0 kg

lūdzu, izvēlieties valodu

Thunnus thynnus

Komerciālie nosaukumi

Galvenās ražošanas metodes

Galvenie zvejas rīki

Āķi un āķu rindas

Āķu jedas (peldošās)

Apņemošie vadi un ceļamie tīkli

Dreifējoši tīkli

Murdi un krātiņveida lamatas

Riņķvadi

Velcējamas āķu rindas

Zvejas vadi

Žaunu tīkli un līdzīgi tīkli

Pieņemtā nomenklatūra

aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)

aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)

Uztura vērtības

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas

Krājumu (2021)

Svaiguma kategorijas

Izmēra kategorijas

Biotops

FAO Galveno Zvejas Apgabalos

apgabals 21 - Ziemeļrietumu Atlantija

apgabals 27 - Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā

apgabals 31 - Rietumatlantijas centrālā daļa

apgabals 34 - Austrumatlantijas centrālā daļa

apgabals 37 - Vidusjūra un Melnā Jūra

apgabals 41 - Dienvidrietumu Atlantija

apgabals 47 - Dienvidaustrumu Atlantija

Izplatības kartes