Suga FAO kods: CLQ

Arctica islandica

Attēls nav pieejams

Lapas saturs

Komerciālie nosaukumi
Ražošanas metodes un zvejas rīki
ES kvalitātes shēmas un uzturvērtības
Sugu izplatība un biotops
Sugas apraksts
Kombinēto Nomenklatūru

Komerciālie nosaukumi

Valsts	Komerciālie nosaukumi	Nosaukumi, kurus pieņemts vai atļauts lietot vietējā vai reģionālā mērogā
Austrija	de Islandmuschel	–
Dānija	da Molboøsters	–
Francija	fr cyprine fr Clam d'Islande	–
Horvātija	hr islandska školjka	–
Itālija	it Vongola artica	–
Latvija	lv Islandes gliemene	–
Luksemburga	de Islandmuschel fr cyprine fr Clam d'Islande	–
Nīderlande	nl Noordkromp	–
Slovēnija	sl islandska školjka	–
Vācija	de Islandmuschel	–
Zviedrija	sv Islandsmussla	–

Galvenās ražošanas metodes

Nozvejots

Avots: Palomares, M.L.D. and D. Pauly. Editors. SeaLifeBase. Arctica islandica (Linnaeus, 1767)

Uztura vērtības

	Uzturvērtība uz porciju (100g)
Enerģētiskā vērtība	86.0 kcal
Kopējie tauki	0.96 g
Piesātinātie tauki	0.187 g
Ogļhidrāti	3.57 g
Cukuri	0.0 g
Olbaltumvielas	14.67 g
Sāls	1502.5 mg

Avots: USDA - FoodData Central

Biotops

Sāļūdens

FAO Galveno Zvejas Apgabalos

List item: Ziemeļrietumu Atlantija

apgabals 21 - Ziemeļrietumu Atlantija
List item: Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā

apgabals 27 - Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā
List item: Rietumatlantijas centrālā daļa

apgabals 31 - Rietumatlantijas centrālā daļa
List item: Vidusjūra un Melnā Jūra

apgabals 37 - Vidusjūra un Melnā Jūra

Avots: Palomares, M.L.D. and D. Pauly. Editors. SeaLifeBase. Arctica islandica (Linnaeus, 1767)

Izplatības kartes

Avots: Aquamaps - Computer Generated Native Distribution Map for Arctica islandica

Zinātniskais nosaukums

Arctica islandica

Autors

(Linnaeus, 1767)

Rangs

Suga

FAO kods

CLQ

Morfoloģiskais apraksts

angļuShell: moderately swollen, thick and robust valves, almost circular, equivalved and inequilateral; has a thick dark brown to blackish periostracum; sculpture consists of thin concentric grooves; well-developed external ligament, reaching the end of the posterior margin of the valve, posterior to the umbones; hinge is heterodont, right and left valves each has three cardinal teeth, anterior and posterior lateral teeth; inside the valves are two slightly different muscle scars (dimyarian, anisomyarian), linked by a continuous pallial line (integropalliate), without a sinus; crossed-lamellae structure. Body: pair of gills each consists of two series of lamellae extensively linked by interlamellar junctions (eulamellibranch); foot is large and the two mantle lobes fuse to form two stout siphons.

Skats Translation

Tulkots no angļu valodas, BING Šim tulkojumam ir tikai rekomendējošs raksturs: avotteksta ierobežotās kvalitātes dēļ morfoloģiskie apraksti ir pieejami tikai angļu valodā sistēmas BETA versijā. Informācija vairākās valodās būs pieejama turpmākajos paziņojumos.

latviešuApvalks: mēreni sapampusi, bieza un jaudīgi vārsti, gandrīz apaļu, equivalved un inequilateral; ir bieza, tumši brūnā krāsā ar melngans periostracum; skulptūra, kas sastāv no plānas koncentriska rievām; labi attīstīta ārējās saites, sasniedz beigām posterior starpības vārsts, posterior umbones; eņģes ir heterodont pa labi un pa kreisi vārsti katram ir trīs kardināls zobus, priekšējā un aizmugurējā sānu zobiem; Inside vārsti ir divi saistīti ar nepārtrauktu līniju pallial (integropalliate), bez deguna blakusdobumu; nedaudz atšķirīgu muskuļu rētas (dimyarian, anisomyarian), šķērsoja lamellae struktūra. Struktūra: žaunas katram pārim sastāv no divām sērijām lamellae plaši saista interlamellar krustojumos (eulamellibranch); pēda ir liela un diviem degļiem daivu saplūst ar veidlapu divas resnas sifoni.

Taksonomiskā klasifikācija

KlaseBivalvia
- KārtaVenerida
  - DzimtaArcticidae
    - ĢintsArctica
      - SugaArctica islandica

Sinonīmi

Cyprina islandica Linnaeus, 1767

Avots: Palomares, M.L.D. and D. Pauly. Editors. SeaLifeBase. Arctica islandica (Linnaeus, 1767)

Ik gadu pārskatīta preču klasifikācijas shēma, kas tiek lietota ES muitas nodevām un ārējās tirdzniecības statistikai. Shēma balstās uz vienotas sistēmas nomenklatūru, ko tālāk paplašina Kopienas apakšnodaļas. Katru apakšnodaļu apzīmē ar astoņu ciparu kodu. Plašāka informācija: Kombinēto Nomenklatūru

03 — 3. NODAĻA - ZIVIS UN VĒŽVEIDĪGIE, MĪKSTMIEŠI UN CITI ŪDENS BEZMUGURKAULNIEKI
- 0307 — Mīkstmieši, čaulā vai bez tās, dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, vītināti, sālīti vai sālījumā; kūpināti mīkstmieši, čaulā vai bez tās, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; mīkstmiešu milti, rupja maluma milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā
  - gliemenes, sirsniņgliemenes un Arcidae dzimtas gliemenes (Arcidae, Arcticidae, Cardiidae, Donacidae, Hiatellidae, Mactridae, Mesodesmatidae, Myidae, Semelidae, Solecurtidae, Solenidae, Tridacnidae un Veneridae dzimta)
    - 0307 71 00 — dzīvas, svaigas vai dzesinātas
    - 0307 79 — citādas
      - 0307 79 10 — kūpinātas, čaulā vai bez tās, arī termiski apstrādātas pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā, bet citādi nesagatavotas
      - 0307 79 90 — citādas
16 — 16. NODAĻA - GAĻAS, ZIVJU UN VĒŽVEIDĪGO, MĪKSTMIEŠU VAI CITU ŪDENS BEZMUGURKAULNIEKU IZSTRĀDĀJUMI
- 1605 — Gatavi izstrādājumi vai konservi no vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem
  - mīkstmiešu
    - 1605 56 00 — gliemeņu, sirsniņgliemeņu un arkshells gliemeņu

Kopīgot šo lapu