Suga FAO kods: ALB

Thunnus alalunga

Lapas saturs

Komerciālie nosaukumi
Ražošanas metodes un zvejas rīki
Saglabāšanas Pasākumi
Tirdzniecības standarti
Sugu izplatība un biotops
Sugas apraksts
Kombinēto Nomenklatūru

Komerciālie nosaukumi

Valsts	Komerciālie nosaukumi	Nosaukumi, kurus pieņemts vai atļauts lietot vietējā vai reģionālā mērogā
Austrija	de Germon de Thunfisch de Weißer Thun	–
Beļģija	fr Thon fr Thon blanc ou Germon nl Tonijn nl witte tonijn	–
Bulgārija	bg Дългопер тон	–
Čehija	cs Tuňák dlouhoploutvý cs Tuňák křídlatý	–
Dānija	da Hvid tun da langfinnet tun	–
Francija	fr germon fr thon germon fr thon blanc	–
Grieķija	el Τόνος μακρύπτερος	–
Horvātija	hr dugokrila tuna hr albakor	–
Igaunija	et Pikkuim-tuun	–
Īrija	en Albacore tuna ga Tuinnín colgach	–
Itālija	it Alalunga	–
Kipra	el μακρύπτερος τόνος	–
Latvija	lv Garspuru tunzivs	–
Lietuva	lt ilgapelekis tunas	–
Luksemburga	de Germon de Thunfisch de Weißer Thun fr germon fr thon germon fr thon blanc	–
Malta	en Albacore it Tonno mt Alonga	–
Nīderlande	nl Witte tonijn	–
Polija	pl Tuńczyk biały pl albakora	–
Portugāle	pt Atum pt Atum-voador pt Germão	–
Rumānija	ro Ton alb	–
Slovākija	sk tuniak dlhoplutvý	–
Slovēnija	sl beli tun	–
Somija	fi valkotonnikala sv vit tonfisk sv albacor	–
Spānija	es Atún blanco es Bonito del norte es Albacora	Astūrija: Mono Baleāru Salas: Bacora Baleāru Salas: Ullada Kanāriju Salas: Barrilote Kantabrija: Bonito del norte Katalonija: Bacora Valensijas apgabals: Bacora Galisija: Bonito do norte Basku Zeme: Hegaluze
Ungārija	hu hosszúúszójú tonhal hu germon	–
Vācija	de Weißer Thun de Germon de Thunfisch	–
Zviedrija	sv Vit tonfisk sv albacor	–

Galvenās ražošanas metodes

Nozvejots

Galvenie zvejas rīki

Avots: Froese, R. and D. Pauly. Editors. FishBase. Thunnus alalunga (Bonnaterre, 1788)

Kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) jeb zvejas iespējas ir nozvejas ierobežojumi, kas izteikti tonnās vai skaitļos un ir noteikti lielākajai daļai komerciālo zivju sugu krājumu. Zivsaimniecības ministru Padome reizi gadā nosaka kopējo pieļaujamo nozveju lielākajai daļai zivju resursu (reizi divos gados dziļjūras zivju resursiem).KPN sadala starp ES valstīm, piešķirot valstu kvotas. Tās sadala, piemērojot dažādām valstīm un dažādiem zivju krājumiem atšķirīgus koeficientus, kas atbilst konkrētajai kvotai. Plašāka informācija: Kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas

Krājumu (2021)

ALB/AN05N

Thunnus alalunga

Zvejas vietas

Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N

KPN

37801.0 t

Savienība

28120.92 t

1925.7 t

17557.88 t

3115.11 t

5522.24 t

Krājumu (2021)

ALB/AS05N

Thunnus alalunga

Zvejas vietas

Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N

KPN

24000.0 t

Savienība

1837.5 t

633.94 t

297.7 t

905.86 t

Īpašas prasības, kurām ir jāatbilst ES piedāvātajiem zivsaimniecības produktiem. Pie tām pieder svaiguma un izmēra kategorijas.

Svaiguma kategorijas

	A	B	Ekstra
Acis	Uz āru izliektas un viegli iešļukušas; tumša zīlīte; viegli lāsmojoša radzene	Plakanas; izplūdusi zīlīte; asinis sūcas ap aci	Uz āru izliektas izspiedušās; melna, spilgta zīlīte; caurspīdīgs “plakstiņš”
Žaunas	Mazāk spilgta krāsa. Malās bālākas. Caurspīdīgas gļotas	Duļķainas, biezas, bezkrāsainas gļotas	Vienmērīgi tumši sarkanas līdz purpura krāsai. Nekādu gļotu
Žaunu smarža	Nav jūras zāļu smaržas. Neitrāla smarža	Viegla sēra smarža; tauku smaka, sastāvējušamies bekona smaka vai puvušu augļu smaka	Svaigu jūras zāļu; asa; joda smarža
Žaunu pārsegi	Sudrabaini, viegli sarkani vai brūni	Brūnganas asinis lielā daudzumā sūcas no asinsvadiem	Sudrabaini
Gaļas konsistence	Diezgan tvirta, cieta	Mazliet mīksta	Ļoti stingra, tvirta
Gļotādas	Viegli duļķainas	Pienainas	Ūdeni saturošas, caurspīdīgas
Āda	Mirdzuma un spožuma zudums; nespodrākas krāsas; mazāka atšķirība starp muguras un ventrālās virsm	Nespodras, blāvas krāsas; ja zivi pagriež, āda ir netīri eļļaina	Spilgta pigmentācija; spilgtas mirdzošas krāsas; skaidri nodalītas muguras un centrālās virsmas

Izmēra kategorijas

Lielums	Svars/Vienas zivs
1	≥ 4.0 kg
2	≥ 1.5 \| < 4.0 kg

Uz šo sugu attiecas 1992. gada 9. jūnija Padomes Regula (EEK) Nr. 1536/92, ar ko nosaka kopējus tirdzniecības standartus tunču un pelamīdu konserviem. Vairāk

Biotops

Sāļūdens

FAO Galveno Zvejas Apgabalos

Avots: Froese, R. and D. Pauly. Editors. FishBase. Thunnus alalunga (Bonnaterre, 1788)

Izplatības kartes

Avots: Aquamaps - Computer Generated Native Distribution Map for Thunnus alalunga

Avots: FAO - FAO aquatic species distribution map of Thunnus alalunga

Zinātniskais nosaukums

Thunnus alalunga

Autors

(Bonnaterre, 1788)

Rangs

Suga

FAO kods

ALB

Morfoloģiskais apraksts

angļuAnterior spines much higher than posterior spines giving the fin a strongly concave outline. Interpelvic process small and bifid. Body with very small scales. Pectoral fins remarkably long, about 30% of fork length or longer in 50 cm or longer fish. Ventral surface of liver striated and the central lobe is largest.

Skats Translation

Tulkots no angļu valodas, BING Šim tulkojumam ir tikai rekomendējošs raksturs: avotteksta ierobežotās kvalitātes dēļ morfoloģiskie apraksti ir pieejami tikai angļu valodā sistēmas BETA versijā. Informācija vairākās valodās būs pieejama turpmākajos paziņojumos.

latviešuPriekšējos spines ir daudz augstāka nekā sniedzot fin stipri ieliektas struktūras mugurpusi muguriņas. Interpelvic procesu, mazi un bifidus. Ķermeni ar ļoti nelielu svari. Krūšu spuras ārkārtīgi garš, aptuveni 30 % dakšu garuma vai ilgāk 50cm vai ilgāk zivis. Šķērssvītroto aknas un centrālā daivas vēdera virsmas ir vislielākais.

Taksonomiskā klasifikācija

KlaseActinopterygii
- KārtaPerciformes
  - DzimtaScombridae
    - ĢintsThunnus
      - SugaThunnus alalunga

Sinonīmi

Scomber alalunga Cetti, 1777
Orcynus alatunga (Gmelin, 1789)
Scomber alalunga Bonnaterre, 1788
Scomber alatunga Gmelin, 1789
Thunnus pacificus (Cuvier, 1832)
Orcynus alalonga (Bonnaterre, 1788)
Thynnus pacificus Cuvier, 1832
Orcynus pacificus Cooper, 1863
Scomber germon Lacepède, 1800
Thynnus alalonga (Bonnaterre, 1788)
Orcynus germon (Lacepède, 1800)
Scomber germo Bennett, 1840
Orcynus germo (Lacepède, 1801)
Thunnus alalonga (Bonnaterre, 1788)
Germo germo (Lacepède, 1801)
Germo alalonga (Bonnaterre, 1788)
Thunnus germo (Lacepède, 1801)
Thynnus alalunga (Bonnaterre, 1788)
Thunnus alalunga (Cetti, 1777)
Scomber germo Lacepède, 1801
Germo alalunga (Bonnaterre, 1788)
Scomber albicans Walbaum, 1792
Germo germon steadi Whitley, 1933
Germo germon (Lacepède, 1800)
Albacora alalonga (Bonnaterre, 1788)

Avots: Froese, R. and D. Pauly. Editors. FishBase. Thunnus alalunga (Bonnaterre, 1788)

Ik gadu pārskatīta preču klasifikācijas shēma, kas tiek lietota ES muitas nodevām un ārējās tirdzniecības statistikai. Shēma balstās uz vienotas sistēmas nomenklatūru, ko tālāk paplašina Kopienas apakšnodaļas. Katru apakšnodaļu apzīmē ar astoņu ciparu kodu. Plašāka informācija: Kombinēto Nomenklatūru

03 — 3. NODAĻA - ZIVIS UN VĒŽVEIDĪGIE, MĪKSTMIEŠI UN CITI ŪDENS BEZMUGURKAULNIEKI
- 0302 — Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304
  - tunzivis (Thunnus), svītrainās tunzivis (Euthynnus jeb Katsuwonus pelamis), izņemot to aknas, ikrus un pieņus
    - 0302 31 — garspuru tunzivis (Thunnus alalunga)
      - 0302 31 10 — pozīcijas 1604 izstrādājumu rūpnieciskai ražošanai
      - 0302 31 90 — citādas
- 0303 — Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304
  - tunzivis (Thunnus), svītrainās tunzivis (Euthynnus jeb Katsuwonus pelamis), izņemot to aknas, ikrus un pieņus
    - 0303 41 — garspuru tunzivis (Thunnus alalunga)
      - 0303 41 10 — pozīcijas 1604 izstrādājumu rūpnieciskai ražošanai
      - 0303 41 90 — citādas
- 0304 — Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums (malts vai nemalts)
  - citādu zivju saldētas filejas
    - 0304 87 00 — tunzivju (Thunnus ģints), svītraino tunzivju (Euthynnus jeb Katsuwonus pelamis)
16 — 16. NODAĻA - GAĻAS, ZIVJU UN VĒŽVEIDĪGO, MĪKSTMIEŠU VAI CITU ŪDENS BEZMUGURKAULNIEKU IZSTRĀDĀJUMI
- 1604 — Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs un kaviāra aizstājēji, kas gatavoti no zivju ikriem
  - zivis, nesadalītas vai gabalos, izņemot maltas zivis
    - 1604 14 — tunzivis, svītrainās tunzivis un pelamīdas (Sarda spp.)
      - tunzivis un svītrainās tunzivis
        citādas
        1604 14 41 — augu eļļā
        citādas
        1604 14 46 — filejas, t. s. “pusliemeņi”
        1604 14 48 — citādas
  - 1604 20 — citi gatavi izstrādājumi no zivīm vai zivju konservi
    - citādi
      - 1604 20 70 — no tunzivīm, svītrainajām tunzivīm vai citām mazajām tunzivīm (Euthynnus)

Kopīgot šo lapu

lūdzu, izvēlieties valodu

Thunnus alalunga

Komerciālie nosaukumi

Galvenās ražošanas metodes

Galvenie zvejas rīki

Āķi un āķu rindas

Riņķvadi

Kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas

Krājumu (2021)

Krājumu (2021)

Svaiguma kategorijas

Izmēra kategorijas

Biotops

FAO Galveno Zvejas Apgabalos

apgabals 21 - Ziemeļrietumu Atlantija

apgabals 27 - Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā

apgabals 31 - Rietumatlantijas centrālā daļa

apgabals 34 - Austrumatlantijas centrālā daļa

apgabals 37 - Vidusjūra un Melnā Jūra

apgabals 41 - Dienvidrietumu Atlantija

apgabals 47 - Dienvidaustrumu Atlantija

apgabals 51 - Rietumu Indijas okeāns

apgabals 57 - Austrumu Indijas okeāns

apgabals 61 - Ziemeļrietumu Klusais Okeāns

apgabals 67 - Klusais Okeāns ziemeļaustrumu

apgabals 71 - Klusais Okeāns Rietumatlantijas centrālā daļa

apgabals 77 - Klusais Okeāns Austrumatlantijas centrālā daļa

apgabals 81 - Dienvidrietumu Klusais Okeāns

apgabals 87 - Dienvidaustrumu Klusais Okeāns

Izplatības kartes