Pungitius pungitius
Komerciālie nosaukumi
Valsts | Komerciālie nosaukumi | Nosaukumi, kurus pieņemts vai atļauts lietot vietējā vai reģionālā mērogā |
---|---|---|
Lietuva
|
|
– |
-
Galvenās ražošanas metodes
-
Nozvejots
Galvenie zvejas rīki
Avots: Froese, R. and D. Pauly. Editors. FishBase. Pungitius pungitius (Linnaeus, 1758)
-
-
Biotops
-
Sāļūdens
-
Saldūdens
-
Esāļš ūdens
FAO Galveno Zvejas Apgabalos
-
List item: Ziemeļu Ledus okeāns
apgabals 18 - Ziemeļu Ledus okeāns
-
List item: Ziemeļamerika - Iekšējie ūdeņi
apgabals 2 - Ziemeļamerika - Iekšējie ūdeņi
-
List item: Ziemeļrietumu Atlantija
apgabals 21 - Ziemeļrietumu Atlantija
-
List item: Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā
apgabals 27 - Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā
-
List item: Āzija - Iekšējie ūdeņi
apgabals 4 - Āzija - Iekšējie ūdeņi
-
List item: Eiropa - Iekšējie ūdeņi
apgabals 5 - Eiropa - Iekšējie ūdeņi
-
List item: Ziemeļrietumu Klusais Okeāns
apgabals 61 - Ziemeļrietumu Klusais Okeāns
-
List item: Klusais Okeāns ziemeļaustrumu
apgabals 67 - Klusais Okeāns ziemeļaustrumu
Avots: Froese, R. and D. Pauly. Editors. FishBase. Pungitius pungitius (Linnaeus, 1758)
Izplatības kartes
Avots: Aquamaps - Computer Generated Native Distribution Map for Pungitius pungitius
-
-
Zinātniskais nosaukumsPungitius pungitiusAutors(Linnaeus, 1758)RangsSugaFAO kodsGPTMorfoloģiskais apraksts
angļuDistinguished uniquely from congeners in Europe by having scutes on side of caudal peduncle, forming a keel. Differs further from other members of the genus in Europe by the combination of the following characters: flank lacking scutes; dorsal fin with 7-11 spines; and caudal peduncle wider than deep (Ref. 59043). Distinguished by the presence of 7 to 12 free spines in front of the dorsal fin and a long caudal keel that usually reaches beneath the dorsal fin (Ref. 27547). Dorsal spines separated from one another, each with a rudimentary membrane on its posterior side; anal spine stout and curved; posterior edge of pectorals rounded; pelvic ray pressed close to the spine; caudal fin usually truncate, varying from slightly indented to slightly rounded (Ref. 27547). Pale green, grey, or olive above, strongly pigmented with irregularly arranged dark bars or blotches; silvery below (Ref. 1998). Fins colorless (Ref. 27547). Breeding colors may be variable, depending on sex, population and stage of breeding cycle but color of females always less intense than those of males (Ref. 27547). Aggressive females become dark on the back and paler below, then sometimes become paler with more conspicuous saddle marks as actual breeding approaches (Ref. 30380). Aggressive males become totally black except for the colorless fins and the membranes on the pelvic spines, which are white. At breeding, the males become paler on the back and more intensely black on the belly, especially under the chin (Ref. 28993, 30380). Breeding males on the east coast of North America have been reported as reddish under the head and greenish on the belly (Ref. 27547). Caudal fin with 12 rays (Ref. 2196).
Skats TranslationTulkots no angļu valodas, BING Šim tulkojumam ir tikai rekomendējošs raksturs: avotteksta ierobežotās kvalitātes dēļ morfoloģiskie apraksti ir pieejami tikai angļu valodā sistēmas BETA versijā. Informācija vairākās valodās būs pieejama turpmākajos paziņojumos.
latviešuUnikāli atšķirt no radniecīgās vielas Eiropā, kam scutes pusē, kaudālā kātiņu, kas veido ķīli. Tālāk no citu locekļu ģints Eiropā atšķiras ar šādu rakstzīmju kombinācija: sāns, trūkst scutes; dorsālā fin ar spines 7-11; un kaudālā kātiņu, kas platākas par dziļi (59043. Nr.). Atšķirt no 7 līdz 12 bezmaksas spines priekšā dorsālā fin un ilgi astes ķīlis, kas parasti sasniedz zem muguras fin (sk. 27547) klātbūtne. Dorzālā muguriņas atdalītas viena no otras, katra ar elementāru membrānas aizmugurējā pusē; Anal mugurkaula resnu un izliektas; noapaļots spurām tālākajai malai; iegurņa Rejs nospiesta tuvu muguriņa; kaudālā fin parasti apcirst, mainās no neliela atkāpe nedaudz noapaļota (sk. 27547). Bāli zaļa, pelēka vai olīvu iepriekš stingri pigmentēti ar neregulāri izvietoti tumšas joslas vai blotches; sudrabaini turpmāk (sk. 1998). Spuru bezkrāsainās (sk. 27547). Vaislas krāsas var būt mainīgs, atkarībā no dzimuma, iedzīvotāju un vairošanās stadiju ciklu, bet krāsu sievietēm vienmēr mazāk intensīva nekā vīriešiem (sk. 27547). Agresīvs sievietes kļūst tumšs pa muguru, un bālākas zemāk, tad dažreiz kļūst bālāks ar vairāk pamanāmām seglu zīmēm kā faktiskās audzēšanas metodes (sk. 30380). Agresīvu vīriešu kļūst pilnīgi melnas, izņemot neizteiksmīgs spuras un membrānas uz iegurņa spines, kas ir balts. Vairošanās, tēviņi kļūt gaišāka uz muguras un intensīvāk melns uz vēdera, it īpaši zem zoda (ATS 28993, 30380). Vairošanās tēviņiem uz east coast Ziemeļamerikas ziņots kā sarkanīgi zem galvas un zaļgani uz vēdera (sk. 27547). Kaudālā fin ar 12 starus (ATS 2196).
Taksonomiskā klasifikācija- KlaseActinopterygii
- KārtaGasterosteiformes
- DzimtaGasterosteidae
- ĢintsPungitius
- SugaPungitius pungitius
- ĢintsPungitius
- DzimtaGasterosteidae
- KārtaGasterosteiformes
Sinonīmi- Pungitius pungitius pungitius (Linnaeus, 1758)
- Pygosteus pungitius trachura Bertin, 1925
- Pygosteus pungitius brachypoda (Bean, 1879)
- Gasterosteus globiceps Sauvage, 1874
- Gasteracanthus pungitius (Linnaeus, 1758)
- Gasterosteus pungitius brachypoda Bean, 1879
- Gasterosteus pungitius Linnaeus, 1758
- Gasterosteus mainensis Storer, 1837
- Pygosteus pungitius carinata Bertin, 1925
- Pygosteus pungitius semiarmata Bertin, 1925
- Gasterosteus nebulosus Agassiz, 1850
- Gasterosteus dekayi Agassiz, 1850
- Pygosteus pungitius (Linnaeus, 1758)
- Gasterosteus concinnus Richardson, 1836
- Gasterosteus blanchardi Sauvage, 1874
- Gasterosteus occidentalis Cuvier, 1829
Avots: Froese, R. and D. Pauly. Editors. FishBase. Pungitius pungitius (Linnaeus, 1758)
- KlaseActinopterygii
Kopīgot šo lapu