angļuDiagnosis: 16-50 gill rakers on first gill arch (much more reduced compared to Clarias gariepinus), subject to geographical variations (Ref. 57129). Head oval-shaped to rectangular in dorsal outline; snout broadly rounded; eyes rather lateral in position and, together with relatively broad head, make for a relatively large interorbital distance; number of gill rakers on first branchial arch subject to much variation, 16-40, rarely exceeding 40; dorsal fin base situated close to occipital process; dorsal fin always terminates before caudal fin base, distance between both small; anal fin originates closer to caudal fin base than to tip of snout, nearly reaching caudal fin but never confluent; pelvic fin base slightly closer to tip of snout than to caudal fin base, reaching base of first anal fin rays; pectoral fin extend from operculum to base of first dorsal fin rays; pectoral spine slightly curved and robust, serrated only on its outer side, number of serrations increases with increasing standard length; lateral line appears as a small, white line running from posterior end of head to middle of caudal fin base; openings of secondary sensory canals clearly marked, showing a regular pattern (Ref. 248).
Description: number of gill rakers on first gill arch is subject to geographical variations, i.e., from 16 (specimen of 62mm SL) to 27 (specimen of 541mm SL) in the Chad basin, from 18 (83mm SL) to 37 (309mm SL) in coastal basins of Togo, in the Volta, coastal basins of Côte d’Ivoire and Gambia, as well as in the River Senegal, up to 40 in Mauritania, and 50 in the artificial lakes Kossou (Côte d’Ivoire) and Nungua (Ghana)(Ref. 57129).
Coloration: 2 colour patterns can be discerned: the uniform and the marbled pattern (Ref. 248). In uniform pattern, specimens are uniform dark-brown, blackish brown or reddish brown on dorsal side and on flanks as well as on upper surface of paired fins, belly and lower surface of paired fins light brownish to beige (Ref. 248). In
Skats Translation
Tulkots no angļu valodas, BING
Šim tulkojumam ir tikai rekomendējošs raksturs: avotteksta ierobežotās kvalitātes dēļ morfoloģiskie apraksti ir pieejami tikai angļu valodā sistēmas BETA versijā. Informācija vairākās valodās būs pieejama turpmākajos paziņojumos.
latviešuDiagnoze: 16 50 žaunu rakers, par pirmo gill arch (daudz samazināts salīdzinājumā ar Clarias gariepinus), ievērojot ģeogrāfiskās atšķirības (57129. Nr.). Galvu, ovālas formas uz taisnstūrveida dorzālā struktūrā; snuķis plaši noapaļots; acis diezgan sānu stāvoklī un kopā ar samērā plašu galvu, padarīt interorbital salīdzinoši lielā attālumā; gill rakers, par pirmo branchial arch pakļauti daudz variāciju, 16-40, reti pārsniedz 40; skaits dorsālā fin bāzes atrodas netālu no pakauša procesu; dorsālā fin vienmēr pārtrauc pirms nogriezta bāzes, attālums starp abu mazo; Anal fin veidojas tuvāk uz astes fin bāze nekā gals snuķis, gandrīz sasniedzot kaudālā fin, bet nekad saplūstošo; iegurņa fin bāze nedaudz tuvāk tip snuķis nekā nogriezta bāzes, sasniedzot bāzes pirmais anālais fin stariem; krūšu fin stiepjas no operculum balstīt pirmo dorsālā fin stari; krūšu mugurkaula nedaudz izliektas un stabila, tikai uz tās ārējās malas robotas serrations skaits pieaug, palielinoties standarta garums; sānu līnija parādās kā maza, balta līnija, kas virzās no aizmugurējā gala galvas vidu astes spuras bāzes; atveres maņu sekundārie kanāli skaidri marķēt, norādot regulāru modeli (Nr. 248).
Apraksts: skaits žaunu rakers, par pirmo gill arch ir saskaņā ar ģeogrāfiskās atšķirības, t.i., no 16 (paraugs 62 mm SL) 27 (541 mm SL paraugs) Čada baseinā no 18 (SL. 83 mm) līdz 37 (309 mm SL) piekrastes baseinos Togo, Volta, Kotdivuārā un Gambija, kā arī Senegālas upes piekrastes baseini , ne vairāk kā 40 Mauritānija un 50 mākslīgo ezeru Kossou (Ziloņkaula krasts) un Nungua (Gana)(Ref. 57129).
Krāsojums: 2 krāsu modeļus var atšķirt: vienotu un marmora rakstu (Nr. 248). Pēc vienota parauga, īpatņi ir vienoti tumši brūns, melngans brūna vai sarkanīgi brūns muguras pusē un no sāniem, kā arī uz augšējās virsmas pāra spuras, vēders un apakšējo virsmu pāra spuras gaiši brūnganu bēšs (Nr. 248). Marmora modelis, sāniem un atpakaļ tiek rādītas neregulāras tumšs blotches gaismas krāsainu fonu, vēders un
Attēls nav pieejams