Zvejas rīki

Āķi un āķu rindas

Āķi un āķu rindas ir rīks, kur zivis tiek pievilinātas ar dabīgu vai mākslīgu ēsmu (mānekļiem), kas uzlikta uz āķa, kurš piestiprināts auklas vai pavadiņas galā, ar kuru zivis tiek noķertas.

Āķu jedas (peldošās) (LLD)

Peldošās āķu jedas sastāv no galvenās līnijas, kas ir tuvu virsmai vai noteiktā dziļumā, izmantojot regulari izvietotus pludiņus un diezgan garas auklas ar āķiem, uz kuriem ir ēsma, kas vienādos attālumos izvietoti uz galvenās līnijas. Peldošās āķu jedas var būt diezgan garas. Dažas peldošās āķu jedas tiek novietotas vertikālā pozīcijā, katru auklu piekarinot pie pludiņa, kas atrodas ūdens virspusē.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Drifting longlines. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Makšķeres un ūdas (ar roku darbināmas) (LHP)

Makšķeres var tikt izmantotas ar stieni vai makšķerkātu, vai arī bez tā. Makšķerēšanai dziļos ūdeņos ūdām parasti tiek izmantotas spoles. Izmantotā ēsma var būt vai nu dabīga vai mākslīga. Pie šiem rīkiem pieder džiga makšķeres, kuras ir darbināmas ar roku un diezgan nelielās laivās.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Handline and pole-lines (hand operated). Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Makšķeres un ūdas (mehanizētas) (LHM)

Ar makšķerēm var darboties mehāniski, izmantojot elektriskās spoles vai bungas. Parasti tās tiek izmantotas vidēja izmēra kuģos, taču tās var tikt izmantotas arī uz salīdzinoši nelielām laivām. Makšķerkāti var būt mehanizēti, kur makšķerkāta kustības ir pilnībā automātiskas.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Handline and pole-lines (mechanized). Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Peilētas āķu jedas (LLS)

Āķu jedas sastāv no galvenās līnijas, dažkārt ievērojami garas, kur auklas ar ēsmu uz āķiem un bez tās tiek fiksēti pēc noteikta laika posma. Galvenā aukla tiek novietota vai nu horizontāli vai tuvāk gruntij, vai retākos gadījumos - tuvāk virsmai.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Set longlines. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Velcējamas āķu rindas (LTL)

Vienkārša rinda, kur tiek nodrošināta dabīgā vai mākslīgā ēsma. Kuģis to ievieto tuvu virsmai vai noteiktā dziļumā. Izmantojot izliekamos blokus, vienā reizē tiek ievietotas vairākas rindas.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Trolling lines. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Hooks and lines. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Apņemošie vadi un ceļamie tīkli

Apņemošie tīkli ir liels linuma tīkls, kas izveidots, lai apņemtu pievilinātās zivis no visām pusēm un no apakšas, tādējādi novēršot zivju aizkļūšanu nirstot. Ceļamie tīkli ir horizontālās linuma plātnes vai maiss paralēlskaldņa, piramīdas vai konusa formā ar atvērumu, kas vērsts uz augšu. Tas tiek iegremdēts noteiktā dziļumā, atstāts uz laika posmu, kas nepieciešams, lai gaisma vai ēsma ievilinātu zivis iekšā pa atvērumu, un tad tiek izcelts no ūdens.

Lampara tipa vadi (LA)

Aptverošais tīkls ar centrālo daļu karotveida formā vai ar diviem sānu spārniem, kas sniedz iespēju saglabāt zivju zvīņas, kad abi spārni vienlaicīgi ir noenkuroti. Šie tīkli galveokārt tiek ievietoti ar vienkāršu laivu, diezgan nelielu.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Lampara nets. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

No kuģa ceļamie tīkli (LNB)

Ceļamais tīkls, kas sastāv no horizontālas linuma plātnes vai maisa paralēlskaldņa, piramīdas vai konusa formā ar atvērumu, kas vērsts uz augšu. Ķeršanas procesu atvieglo gaisma vai vienkārši kāda ēsma. Ceļamos tīklus ceļ ārā ar rokām vai mehāniski no vienas vai vairākām laivām.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Boat-operated lift nets. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Riņķvadi (PS)

Tīkls, ko raksturo savilcējstropes lietošana tīkla apakšā. Savilcējstrope sniedz iespēju aizvērt tīklu kā maciņu un tādējādi saglabāt visas noķertās zivis. Riņķvadi, kuri var būt ļoti lieli, tiek ievietoti no vienas vai divām laivām.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Purse seines. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Stacionāri no krasta ceļamie tīkli (LNS)

Ceļamais tīkls parasti darbojas ar stacionāro iekārtu palīdzību, kuras atrodas krastā, kur dažkārt tiek mehanizēta pacelšanas sistēma.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Shore operated stationary lift nets. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Surrounding nets. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.
• ©FAO. Fishing Gear types. Lift nets. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Dragas

Dragas ir rīki, kuri tiek vilkti pa grunti, lai noķertu gliemenes. Tās sastāv no stingra rāmja, kuram piestiprināts tīkla linuma maiss vai metāla grozs.

Kuģu dragas (DRB)

Rīks, kas sastāv no stingra rāmja, kuram piestiprinās tīkla linuma maiss vai metāla grozs. Parasti ir divi kuģu dragu veidi: dragas, kuras skrāpē grunts virsmu un dragas, kuras veido jūras grunti līdz 30cm dziļumā vai vēl dziļāk.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Boat dredges. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Mehanizētas dragas, tostarp mehāniskās dragas (HMD)

Rīks, kurš ar spēcīgas zemūdens strūklas palīdzību rok gliemenes. Loms var tikt pārcelts uz laivu ar transportiera lentes palīdzību vai sūkni.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Mechanized dredges. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Rokas dragas, ko izmanto uz kuģa (DRH)

Neliela, viegla draga, kas sastāv no stingra rāmja, kuram piestiprinās tīkla linuma maiss vai metāla grozs. Tā darbojas seklos ūdeņos manuāli, no krasta vai no kādas laivas.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Hand dredges. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Dredges. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Murdi un krātiņveida lamatas

Krātiņveida lamatas, lieli stacionāri tīkli vai aizsprosti vai murdi, ir rīki, kuros zivis tiek turētas vai dodas tajos brīvprātīgi, nepieļaujot to izkļūšanu.

Murdi (krātiņveida lamatas) (FPO)

Lamatas, būra vai groza formā (koka, klūgu, metāla stieņu, vadu, stiepļu pinuma utt.), kuras izveidotas, lai ķertu zivis vai vēžveidīgos, ar vienu vai vairākām atverēm vai ieejām. Parasti tās atrodas uz grunts, ar ēsmu vai bez tās, vienas pašas vai rindās, pievienotas ar virvēm (boju līnijas) bojām, kas atrodas uz virsmas, kas rāda pozīciju.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Pots. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Traps. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Traļi

Traļa tipa tīkli ir konusveida tīkls (kas sastāv no divām, četrām vai vairākām plātnēm) kuru velk viens vai divi kuģi pa grunti vai vidējā dziļumā (pelaģiskie traļi).

Dvīņu traļi ar traļu durvīm (OTT)

Rīks, kas ietver divus identiskus traļatīklus, kuri darbojas kopē, un kuru horizontālo atvērumu nodrošina vienas traļa durvis. Iekšējie spārni ir piestiprināti pie sliedes, kas vienlaicīgi piestiprināti ar traļa durvīm.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Otter twin trawls. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Grunts traļi ar traļu durvīm (OTB)

Konusa formas tīkls, kas sastāv no centrālās daļas, parasti izgatavots no divām, četrām vai vairākām plātnem, ko noslēdz viens vai divi āmji un tas ir ar diviem sānu spārniem. To velk viens kuģis un tam ir linuma atvērums horizontālā virzienā, ko nodrošina divas traļu durvis.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Bottom otter trawls. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Pāru grunts tralis (PTB)

Konusa formas tralis, kas parasti sastāv no divām vai četrām (un dažreiz vairākām) plātnem, ko noslēdz āmis un tas ir ar diviem sānu spārniem. Grunts tralis, kuru vienlaikus velk divi kuģi un kura horizontālo atvērumu nodrošina attālums starp šiem kuģiem.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Bottom pair trawls. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Pāru pelaģiskie traļi (PTM)

Tralis, kas radīts un aprīkots, lai strādātu vidēji dziļos ūdeņos. To vienlaicīgi velk divas laivas, tādējādi nodrošinot tīkla horizontālo atvērumu.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Midwater pair trawls. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Pelaģiskais tralis ar traļu durvīm (OTM)

Konusa formas tīkls, kurš ievietots vidēja dziļuma ūdeņos. Tas sastāv no konusa formas centrālās daļas, kuru parasti veido četras plāksnes, kas ar āmi un tas ir ar diviem sānu spārniem. To velk viens kuģis un tam ir linuma atvērums horizontālā virzienā, ko nodrošina divas traļu durvis.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Midwater otter trawls. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Rāmja traļi (TBB)

Tralis, ko veido konusa formas daļa, kas aizmugurē noslēgta ar maisu vai āmi, kurš saglabā lomu. Tīkla horizontālo atvērumu nodrošina rāmis, kas izgatavots no koka vai metāla. Tas var būt 10m garš vai garāks.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Beam trawls. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Trawl nets. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Žaunu tīkli un līdzīgi tīkli

Žaunu tīkli un iepinējtīkli ir vertikālas virknes ar linuma tīklu vienā, divās vai trijās kārtās, kas atrodas tuvu virsmai, vidējā dziļumā vai uz grunts, kurā zivis ieķaras ar žaunām, iepinas vai ieķeras linuma acīs.

(Noenkurotie) žaunu tīkli (GNS)

Žaunu tīkli, kuri sastāv no viena linuma, kas ar enkuru vai svaru palīzību piestiprināti pie grunts vai noteiktā attālumā virs tās.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Set gillnets. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Dreifējoši tīkli (GND)

Tīkls, kas ar vairākiem pludiņiem atrodas ūdens virspusē vai noteiktā attālumā zem tās. Tas brīvi dreifē līdz ar straumi, atsevišķi vai, biežāk, kopā ar laivu, pie kuras tīkls ir piestiprināts.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Driftnets. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Iepinošie žaunu tīkli (GNC)

Žaunu tīkli, kuri parasti tiek izmantoti seklos ūdeņos un tiek ievietoti vertikālā pozīcijā, lai noķertu zivis. Pēc tam, kad zivis tīklā ir noķertas, tiek izmantots troksnis vai kāds cits līdzeklis, lai piespiestu tās sapīties vai ieķerties tām apkārt esošajā tīklā.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Encircling gillnets. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Kombinēti vairāksienu un žaunu tīkli (GTN)

Grunts rīki, kas izveidoti ar žaunu tīklu, kuru zemākā daļa ir aizvietota ar trīssienu tīklu.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Combined gillnets-trammel nets. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Vairāksienu tīkli (GTR)

Grunts tīkls, kuram ir trīs linuma sienas, divām ārējām sienām ir lielāks linuma acs izmērs nekā tas ir brīvi stāvošajai iekšējai linuma plātnei. Izejot cauri ārējai sienai, zivis iepinas tīkla iekšējā sienā ar mazākajām linuma acīm.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Trammel nets. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Gillnets and entangling nets. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Zvejas vadi

Zvejas vadi ir ļoti garš tīkls ar maisu centrā vai bez tā. Tīkls tiek ievietots vai nu no krasta vai no laivas, lai aptvertu konkrētu teritoriju, darbošanās ar tīklu notiek, izmantojot divas (garas) virves, kas piestiprinātas pie tā galiem (zivju izcelšanai un vadīšanai).

Brideņi (SB)

Zvejas vadi, ar kuriem darbojas no sauszemes. Tie galvenokārt tiek izmantoti seklos ūdeņos, tuvu krastam. Grunts un virsma darbojas kā dabīgās barjeras, kuras neļauj zivīm izkļūt no teritorijas, kuru ierobežojis tīkls.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Beach seines. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Dāņu vadi (SDN)

Zvejas vadi, ar kuriem darbojas esot laivā atklātā jūrā. Tie sastāv no centrālās daļas (maisa vai brīva linuma) un gariem spārniem, kurus bieži vien pagarina ar garām buksēšanas tauvām vai veijeriem.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Danish seines. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Pāru vadi (SPR)

Zvejas vadi, kuri paredzēti pāru zvejai, kur divas laivas kopīgi darbojas pie tīkla.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Pair seines. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Skotu vadi (SSC)

Zvejas vadi, kuri izveidoti no brīvi peldošas stoderes. Kad kuģis atkal sasniedz boju, tā tiek iecelta uz kuģa klāja, abi vilkšanai paredzētās virves gali ir pievienoti vinčai un vilkšana un izcelšana sākas no kuģa, kurš virzās uz priekšu.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Scottish seines. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Saistītas saites

• ©FAO. Fishing Gear types. Seine nets. Technology Fact Sheets. In: FAO Fisheries and Aquaculture Department.

Datu avots

• Regulation (EU) No 1379/2013 of the European Parliament and of the Council of 11 December 2013 on the common organisation of the markets in fishery and aquaculture products, amending Council Regulations (EC) No 1184/2006 and (EC) No 1224/2009 and repealing Council Regulation (EC) No 104/2000.
• © FAO 2024. Coordinating Working Party on Fishery Statistics (CWP). Fishing gear classification.
• © FAO 2001-2024. Fisheries and Aquaculture Department. Fishing Gear type Fact Sheets.
• European Commission. Species of the Mediterranean and the Black Sea - Multilingual edition, 2013.
• European Commission. Multilingual dictionary of fishing gear (2nd edition), 1992.